Būvju situācijas plāns

Kas ir būvju situācijas plāns (BSP)?

Ministru kabineta noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” nosaka, ka būvju situācijas plāns ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā formā. Iepriekš būvju situācijas planu dēvēja par inženiertīklu pārskata shēmu, savukārt tautas valodā to sauc par situācijas plānu.

Būvju situācijas plāns (BSP) ir vienkāršota alternatīva topogrāfiskajam plānam, kas parāda esošo situāciju apvidū un sniedz nepieciešamo informāciju būvprojekta izstrādei. BSP ietver:

Esošās būves un to novietojumu;
Svarīgākos situācijas elementus (ceļi, laukumi, žogi u.c.);
Kadastra informāciju;
Sarkanās līnijas (ja ir);
inženiertīklu novietojumu, saskaņā ar ar ADTI DB.

3 iemesli Kāpēc izvēlēties būvju situācijas plānu (BSP)?

Salīdzinot ar topogrāfisko plānu, būvju situācijas plāna izgatavošana ir:

Ātrāka – BSP var sagatavot īsākā laikā, jo tas nav jāskaņo ar inženiertīklu turētājiem (ietaupījums ~15 darba dienas) un pašvaldības ADTI DB turētāju (ietaupījums 2-10 darba dienas);
Lētāka – Tā kā BSP nav jāskaņo ar inženiertīklu turētājiem un pašvaldības ADTI DB turētāju, tad šīs izmaksas nav iekļautas BSP izgatavošanā;
Derīguma termiņš – Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš atkarībā no pašvaldības ir derīgs gadu vai divus. Savukārt BSP derīguma termiņš nav noteikts. Taču jāpatur prātā ka situācija dabā mainās un vienmēr vajag izmantot tādu kartogrāfisko pamatni, kas atbilst situācijai dabā.

Izvēloties būvju situācijas plānu, Jūs varat paātrināt savas būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanu* un samazināt izmaksas, nezaudējot kvalitāti.

*KāDOS GADĪJUMOS VAR IZMANTOT būvju situācijas plānu?

Būvju situācijas plānu izgatavo tikai pirmās grupas būvju (ēku un inženierbūvju) projektēšanai. Plašāk par to, kas ir pirmās grupas būve, lasi Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi“.

Pirmās grupas ēkas ir :

1. vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā mazēkas;

2. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kV un apbūves laukumu līdz 60 m^2.

Pirmās grupas inženierbūves:

1. avotu kaptāžas;

2. elektroapgādes ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kV;

3. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kV;

4. dzelzceļa gājēju pārejas;

5. dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves;

6. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV;

7. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV;

8. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli;

9. elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m;

10. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu ceļi;

11. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu tilti ar garumu līdz 10 m;

12. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa;

13. gāzapgādes sistēmas punktveida inženierbūves (iekārtas), ja tām nav ēkas pazīmju;

14. ūdens ieguves akas;

15. inženiertīklu pievadi;

16. kanalizācijas akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

17. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

18. komersantu ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

19. laukumi ar segumu;

20. māju ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

21. masti, izņemot karoga mastus, līdz 10 m;

22. notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves ar jaudu līdz 5 m³/diennaktī (ieskaitot);

23. pazemes un virszemes tipa ugunsdzēsības hidranti;

24. rakti dīķi ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha;

25. satiksmes organizācijas un kontroles (uzraudzības) inženierbūves;

26. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

27. sporta laukumi ar segumu;

28. līdz 6 m augsti stacionāri reklāmas un informācijas stendi;

29. līdz 10 m augsti torņi;

30. ūdensapgādes akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

31. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

32. ūdens ieguves urbumi;

33. vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 10 kW un masta augstumu līdz 10 m;

34. viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai atsevišķas meliorācijas inženierbūves, tai skaitā grāvji;

35. žogi un mūri;

36. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m³, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai;

DER ZINĀT!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) vai datubāzes turētājs. Būvju situācijas plānu nesagatavo datubāzes turētājs, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos.

Būvju situācijas plānu izmanto pirmās grupas ēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai, kā arī otrās grupas palīgēkas nojaukšanai.

Topogrāfiju izmanto otrās vai trešās grupas ēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai, kā arī citos gadījumos, kad nepieciešama aktuāla informācija par situāciju apvidū.

Kā pasūtīt būvju situācijas plānu?

Mūsu sertificētie mērnieki nodrošinās ātru, kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu būvju situācijas plāna izgatavošanu Jūsu iecerei. Uzticiet sava projekta ģeodēzisko nodrošinājumu profesionāļiem – SIA “Ģeodēzists”!

Lai pasūtītu būvju situācijas plāna izgatavošanu, sazinieties ar SIA “Ģeodēzists” biroju, kas atrodas tuvāk Jūsu objektam,

Vai aizpildi tīmekļa veidlapu lapas sākumā.

būvju situācijas plāns