Kas ir būvju situācijas plāns (BSP)?
Būvju situācijas plāna definīcija noteikta Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” un Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”. Būvju situācijas plāns ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250, M 1:500, M 1:1000; inženierbūvēm arī M 1:50). Ikdienā to bieži sauc vienkārši par situācijas plānu. Tomēr būvju situācijas plānu nevajag jaukt ar zemes kadastrālās uzmērīšanas situācijas plānu vai shematisku situācijas plānu, ko būvniecības ierosinātājs atsevišķos gadījumos drīkst sagatavot pats.
Būvju situācijas plāns (BSP) ir vienkāršota alternatīva topogrāfiskajam plānam. Tas parāda esošo situāciju apvidū un sniedz būvprojekta izstrādei nepieciešamo informāciju. BSP ietver:
- esošās būves un to novietojumu;
- svarīgākos situācijas elementus (ceļi, laukumi, žogi u. c.);
- kadastra informāciju (zemes vienību robežas, zemes vienību daļas un kadastra apzīmējumus);
- ielu sarkanās līnijas (ja tādas ir);
- inženiertīklu novietojumu atbilstoši pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes (ADTI DB) datiem.
Būvju situācijas plānu sagatavo elektroniski vektordatu formā (DWG). Pasūtītājam to nodod arī PDF formātā ar drošu elektronisko parakstu.
3 iemesli Kāpēc izvēlēties būvju situācijas plānu (BSP)?
Salīdzinot ar topogrāfisko plānu, būvju situācijas plāna izgatavošana ir:
- Ātrāka – BSP nav jāsaskaņo ar inženiertīklu turētājiem (ietaupījums ~15 darba dienas), un lielākajā daļā pašvaldību tas nav jāreģistrē ADTI DB (ietaupījums 2–10 darba dienas). Dažās pašvaldībās (piemēram Ventspils valspilsētas, Kuldīgas novada u.c. , mērnieka sagatavots bēves situācijas plāns jāiesniedz pārbaudei datubāzes turētājam;
- Lētāka – Būvju situācijas plāna izgatavošanā nav iekļautas saskaņošanas izmaksas ar inženiertīklu turētājiem un, vairumā gadījumu, ar ADTI DB turētāju;
- Derīguma termiņš – Būvnoteikumos BSP derīguma termiņš nav noteikts, taču to var noteikt pašvaldības saistošie noteikumi (piemēram, Rīgā tas ir viens gads). Jāpatur prātā, ka situācija dabā mainās, tāpēc vienmēr jāizmanto pamatne, kas atbilst faktiskajai situācijai.
Izvēloties būvju situācijas plānu, Jūs varat paātrināt savas būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanu* un samazināt izmaksas, nezaudējot kvalitāti.
*KāDOS GADĪJUMOS VAR IZMANTOT būvju situācijas plānu?
Būvju situācijas plānu kā projektēšanas pamatni var izmantot gan ēku, gan inženierbūvju projektēšanā.
Ēkām (MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”):
- pirmās grupas ēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai, kā arī otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšanai;
- otrās un trešās grupas ēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei un nojaukšanai (kā alternatīvu topogrāfiskajam plānam).
Inženierbūvēm (MK noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”):
- pirmās grupas inženierbūvju būvniecībai;
- otrās un trešās grupas inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei bez apjoma maiņas un nojaukšanai.
Otrās vai trešās grupas inženierbūves jaunai būvniecībai, novietošanai vai pārbūvei ar apjoma maiņu būvju situācijas plānu izmantot nedrīkst. Šajos gadījumos nepieciešams topogrāfiskais plāns.
Uz būvju situācijas plāna var izstrādāt paskaidrojuma raksta, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta rasējumus, kā arī ģenerālplānu.
Būvju iedalījumu grupās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”.
DER ZINĀT!
Būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (mērnieks) vai pašvaldības ADTI datubāzes turētājs. Datubāzes turētājs būvju situācijas plānu nesagatavo, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par visu nepieciešamo zemes vienību vai teritoriju.
Mērnieks veic mērījumus apvidū, ja datubāzē nav informācijas par visu teritoriju, tajā nav attēlotas apvidū esošās būves vai situācija dabā neatbilst datubāzes datiem.
Būvju situācijas plānu nesagatavo, ja:
- datubāzes turētāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par dzelzceļa, valsts autoceļa, pašvaldības autoceļa vai ielas aizsargjoslas daļu, kurā plānoti būvdarbi;
- Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību.
Svarīgi: Būvju situācijas plānā attēlotie inženiertīkli ņemti no ADTI datubāzes un nav saskaņoti ar inženiertīklu turētājiem. Ja plānojat jaunus ārējo inženiertīklu pieslēgumus vai būvdarbus inženiertīklu aizsargjoslās, iesakām pirms pasūtīšanas konsultēties ar projektētāju vai būvvaldi. Šādos gadījumos bieži vien ir nepieciešams topogrāfiskais plāns.
Topogrāfisko plānu izmanto, ja būvju situācijas plānu nedrīkst izmantot vai to nav iespējams sagatavot, kā arī tad, kad nepieciešama ar inženiertīklu turētājiem saskaņota un ADTI datubāzē reģistrēta informācija par situāciju apvidū. Topogrāfisko plānu var izmantot arī visos gadījumos, kad atļauts būvju situācijas plāns.
Kā pasūtīt būvju situācijas plānu?
Mūsu sertificētie mērnieki nodrošinās ātru, kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu būvju situācijas plāna izgatavošanu Jūsu iecerei. Ja būvju situācijas plāns Jūsu gadījumā nav piemērots, mēs to pateiksim jau piedāvājuma stadijā un ieteiksim piemērotāko risinājumu. Uzticiet sava projekta ģeodēzisko nodrošinājumu profesionāļiem – SIA “Ģeodēzists”!
Lai pasūtītu būvju situācijas plāna izgatavošanu, sazinieties ar SIA “Ģeodēzists” biroju, kas atrodas tuvāk Jūsu objektam, vai aizpildiet tīmekļa veidlapu lapas sākumā.
Aigars Ansbergs sertificēts mērnieks ģeodēziskos darbos
