Ventspils uzņēmumu SIA Ģeodēzists var nosaukt par unikālu jau aiz tā vien, ka tas sniedz specifiskus pakalpojumus, bez kuriem, nepārspīlējot, nevar iztikt neviens privātais vai publiskais būvnieks. Turklāt vairākās nozīmēs šo uzņēmumu raksturo vārds pirmais.
Ventspilnieki vieni no pirmajiem nozarē izveidoja patstāvīgu uzņēmumu, pirmie sāka izmantot digitālās topogrāfiskās iekārtas, izveidojot Latvijā pirmo pilsētas digitālo karti ar pazemes komunikācijām. Arī šodien SIA Ģeodēzists ierindojas nozares lielāko uzņēmumu trijniekā pēc nodarbināto skaita un pakalpojumu apjoma. Gada pēdējās dienās SIA Ģeodēzists svin 30 gadu jubileju.
Idejas dzima studentu kopmītnē
SIA Ģeodēzists vēsture aizsākās pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur Aigars Ansbergs, Agris Svars un Dagnis Pļavarājs studēja inženierģeodēziju un dzīvoja vienā istabiņā kopmītnēs. Vēl pirms universitātes beigšanas, 1992. gadā, viens no toreizējiem Ventspils pilsētas pašvaldības vadītājiem Andrejs Zalāns uzaicināja studentus darbā domē. «Tas bija laiks, kad Ventspilī sākās aktīva infrastruktūras attīstība un tika likti pamati mūsdienu pilsētai – tika pārbūvētas ielas, izbūvētas jaunas komunikācijas. Mums bija iespēja kļūt par daļu no šī procesa,» stāsta viens no līdzdibinātājiem un pašreizējais SIA Ģeodēzists vadītājs Aigars Ansbergs.
Sapratuši, ka ģeodēzisko pakalpojumu pieprasījums un līdz ar to arī darba apjoms gadu gaitā tikai pieaugs, trīs diplomēti ģeodēzisti – Aigars Ansbergs, Agris Svars un Dagnis Pļavarājs – 1995. gada 29. decembrī reģistrēja uzņēmumu SIA Ģeodēzists. «Mūsu uzņēmums kļuva par pēdējo togad, kas tika reģistrēts uzņēmumu reģistrā Kurzemes reģionā,» atceras Ansbergs.
Partneriem ir paveicies kļūt par pirmajiem Latvijā, kuri sākuši izmantot digitālos topogrāfiskos instrumentus – tahimetrus. Pirms tam ģeodēzisti izmantoja optiskos teodolītus un citus padomju laika topogrāfiskos instrumentus. «Mums bija iespēja mācīties no Kanādas mērnieka Alda Kārkliņa, kurš mūs iepazīstināja ar digitālajiem mērījumiem laikā, kad Latvijā topogrāfiskos plānus un mērījumus veidoja pārsvarā uz papīra. Mēs vieni no pirmajiem Latvijā sākām izmantot digitālos tahimetrus, izgatavot digitālos topogrāfiski plānus un izveidojām pirmo Ventspils karti ar pazemes komunikācijām. Priecē tas, ka vēlāk šo pieeju pārņēma visā Latvijā,» stāsta Ansbergs.
Bez ģeodēzijas neko nevar uzbūvēt
Ģeodēzista uzdevums ir izmērīt un noteikt jebkura zemesgabala robežas, sastādīt jebkura apvidus karti ar visām pazemes komunikācijām. Ģeodēzists pavada jebkura objekta būvniecību no A līdz Z. Pirms uzsākt projektēšanu, topošajā būvlaukumā ierodas mērnieki, kas veido topogrāfisko plānu. Pamatojoties uz šo plānu, tiek veidots projekts. Pēc tam sākas būvniecība, un tieši ģeodēzisti rāda, kur rakt, kur un kādā dziļumā ierīkot komunikācijas, būvniecības gaitā veicot izpildmērījumus. Nākamais uzdevums ir noteikt un fiksēt nekustamā īpašuma robežas. «Vienkārši sakot, bez ģeodēzijas nevar uzbūvēt ne māju, ne ceļu,» rezumē Aigars. Var piebilst, ka bez ģeodēzista jūs nevarētu nopirkt arī nekustamo īpašumu, jo jums taču jāzina tā robežas.
Ģeodēzists ir piedalījies un turpina piedalīties visos nozīmīgajos projektos Ventspilī. Pirmajos neatkarības gados, kad Latvijā atjaunoja īpašumtiesības, bija jāizpilda liels kadastrālo uzmērījumu apjoms. Paralēli tam ģeodēzisti piedalījās pilsētas infrastruktūras izveidē. «Tas ir vairāku gadu desmitu darbs ciešā sadarbībā ar Ventspils pilsētas pašvaldību augstā savstarpējās uzticības līmenī. Mēs ļoti augstu vērtējam šo uzticību,» saka Ansbergs.
No pēdējo gadu projektiem, kuros piedalījies Ģeodēzists, vadītājs nosauc zinātnes centru VIZIUM, slēpošanas kalnu, rodeļu trasi, īres daudzdzīvokļu mājas, kas tiek būvētas Saules ielā 122. «Šos objektus ventspilnieki redz un izmanto katru dienu, un mēs esam gandarīti, ka arī mūsu darbs ir daļa no šiem projektiem,» saka vadītājs.
Godīgi, profesionāli, atbildīgi
Kompānijas jubileju tās līdzdibinātāji un viss kolektīvs uztver ne tikai kā vēsturisku datumu, bet arī kā noietā ceļa novērtējumu ar pastāvīgu skatu nākotnē. «Trīsdesmit gadi vienai nozarei – tas ir diezgan daudz. Šo gadu laikā uzņēmums piedzīvojis strauju izaugsmi, daudz pārmaiņu un tehnoloģisku lēcienu. Man tas ir apliecinājums, ka strādājam pareizi, godīgi, profesionāli un atbildīgi. Pašreizējā jubileja ir ne tikai stāsts par pagātni, bet arī spēja raudzīties nākotnē,» stāsta uzņēmuma ilgadējais vadītājs.
«Savā attīstībā mēs nekad neesam stāvējuši uz vietas,» turpina Ansbergs. Šodien Ģeodēzists sniedz pilnu topogrāfisko pakalpojumu klāstu. Kompānija tiecas būt soli priekšā pārējiem nozarē jaunāko tehnoloģiju izmantošanā. Pirms dažiem gadiem veiktas investīcijas ap simts tūkstošiem eiro. Uzņēmums iegādājies vairākas lāzerskenēšanas iekārtas, kas paver iespēju pilnīgi jauniem risinājumiem topogrāfijā. «Pašlaik strādājam ar stacionārajiem, mobilajiem un rokas skeneriem, izmantojam dronus. Tas ļauj strādāt ātrāk, precīzāk un drošāk, vienlaikus nodrošinot klientiem augstāku kvalitāti» skaidro Ansbergs. Viņam ir pilota apliecība , kas dod tiesības vadīt dronus.
Tāpat Ģeodēzists ir vienīgais uzņēmums nozarē, kas specializējas ģeodēziskā tīkla ierīkošanā un pilnveidošanā. Ventspilnieki veidojuši vietējo ģeodēzisko tīklu praktiski visu lielo pilsētu pašvaldībām. Šobrīd Ģeodēzists kopā ar Lietuvas un Igaunijas partneriem strādā pie ģeodēziskā tīkla Rail Baltic.
Darba attiecības veidojas uz ilgu laiku
Uzņēmums attīstās ne tikai tehnoloģiski, bet arī ģeogrāfiski. Kopš 2000. gada Ģeodēzista birojs darbojas Kuldīgā, kopš 2005. gada – Liepājā un kopš 2012. gada – Rīgā. Bija jāstrādā arī ārzemēs, piemēram, Ibisā Spānijā. Šodien kompānijā strādā 24 speciālisti, puse no viņiem dodas uz darbu Ventspils galvenajā birojā. Trīs kompānijas līdzdibinātāji, ar kuriem viss sākās, joprojām tajā strādā, pildot savus profesionālos pienākumus. Vadītājs norāda, ka darbinieku rotācija kompānijā ir reta parādība. «Darba attiecības veidojas uz ilgu laiku,» viņš ne bez lepnuma saka. Daudziem darbiniekiem uzņēmumā ir nepārtraukts stāžs vairāk nekā 10 un 20 gadu. «Mūsu darbs ir reglamentēts un prasa augstu atbildību. To var nodrošināt tikai profesionāļi,» piebilst vadītājs.
Mērnieks Normunds Zernevics un Grāmatvede Alda Janovska ir vieni no kompānijas ilggadējākiem darbiniekiem. Bet Madara Roziņa uz Ģeodēzistu atnāca strādāt par sekretāri pirms desmit gadiem un šo gadu laikā izaugusi līdz Ventspils biroja vadītājai. Kolektīvu papildina arī jauni speciālisti. Lai arī savus pakalpojumus piedāvā pat ārvalstu speciālisti, tomēr pagaidām šeit strādā tikai vietējie. Pēc vadītāja domām, ģeodēzijai/mērniecībai ir lokāla specifika.
Vienlaikus Ansbergs neslēpj: ģeodēzista profesija nav īpaši populāra mūsu valstī. Veselā nozarē nodarbināti ne vairāk kā tūkstotis cilvēku. «Vidējais mērnieks Latvijā ir cilvēks gados,» skaidro vadītājs, piebilstot, ka kompānija ar nepacietību gaida divus augstskolas beidzējus, kuri drīzumā varēs iegūt nepieciešamos sertifikātus.
No otras puses, ģeodēzistu pakalpojumi būs pieprasīti vienmēr. Tāpat kā vienmēr būs iespēja attīstīties un augt, apgūstot jaunas tehnoloģijas un sasniedzot jaunas virsotnes. Interesanti, ka Aigars Ansbergs savas profesionālās prasmes pielieto ne tikai darbā, bet arī vaļaspriekā. Pirms aptuveni astoņiem gadiem viņš sāka nodarboties ar skriešanu, iestājoties Ventspils maratona klubā. «Skriešana ļoti palīdz sakārtot domas un risināt problēmjautājumus,» viņš apgalvo. Viena no maratona kluba tradīcijām ir 18. novembra skrējiens 11 kilometru garā maršrutā, kas veidots Latvijas kontūras veidā. Skrējiena trasi izstrādāja Ansbergs. Viņš arī atbalsta tradicionālo skrējienu apkārt Būšnieku ezeram un pats tajos piedalās.
Pārpublicēts no Ventas Balss
Autors: Jeļena Naruševiča
Foto: Krists Kūla
